cilvēki ir tādi, kādus viņu vide veido: mainiet vidi un mainīsies cilvēki, mainīsies viņu centieni un vēlmes. Tātad globālisti maina vidi, un es mainu cilvēku. Domāju, ka šoreiz viss izdosies. Citādi cilvēce nenodzīvos līdz trešajai tūkstošgadei, kas nozīmē, ka mums nav ko zaudēt.
— Bet jūsu argumentācijā trūkst vēl viena komponenta — kur šajā visā ir Dievs. Uz zemeslodes ir vairākas globālas reliģijas un simtiem mazu uzskatu, ko ar tām darīt? Kā digitālā koncentrācijas nometne ar viņiem tiks galā un kur tos liks?
— Digitālā koncentrācijas nometne, nekādā gadījumā. Viņš vienkārši vadīs visas reliģijas, tādējādi izveidojot jaunu, kopīgu visiem. — Stokers paraustīja asaras plecus un turpināja. "Bet manā sistēmā Dievs nekur neiet." Tā esamību, tāpat kā neesamību, nevar pierādīt — tas ir ticības jautājums. Man nav pateikt cilvēkiem, kam ticēt. Taču reliģisko kultu jautājums ir ļoti nopietns: tie uzspiež savam ganāmpulkam, kā dzīvot, kam ticēt un kuru mīlēt. Tas nav piemērots jauna veidojuma personai. Viņam pašam jāizlemj, ko un kā darīt, nevis jādzīvo kāda cita ietekmē. Neaizmirstiet: "Reliģija ir tautas opijs!" — kā teica K. Markss. Tas sola nākotnes labumus apmaiņā pret pašreizējo pazemību. Bet es gribu, lai cilvēki dzīvotu šeit un tagad un šodien nes labumu visiem, nevis uztraucas par kaut kādu abstraktu vēlāk sev. Un tas, spriediet paši, arī ir ticības jautājums. Reliģijas mehānisms vismaz darbojās pirmsindustriālajā sabiedrībā. Industriālajā sabiedrībā to nomainīja laicīgie likumi, kas regulēja baušļu ievērošanu: “tev nebūs nokaut”, “tev nebūs zagt”… Mūsdienu informācijas sabiedrība ir pilnībā apmaldījusies savās kulta preferencēs. Reliģijā cilvēki tagad meklē noteiktu kopienu, piederību kādai grupai, kā arī rūpes un uzmanību savai personībai. Sabiedrības atomizācija ir tik liela, ka cilvēki, būtībā būdami ganāmpulka dzīvnieki, cieš no vientulības un ir spiesti meklēt grupu pēc sava statusa, izglītības un etniskās piederības. Es domāju, ka Dievs viņiem nav nekas vairāk kā totēms viņu reliģiskajā templī. Mana sistēma piedāvā apvienot šos sabrukušos atomus sarežģītā, daudzšķautņainā, elastīgā vielā ar ļoti kustīgu kristāla struktūru un stabiliem cietiem kodoliem, kas varētu izturēt visas ārējās ietekmes un nesadalīties.
Desmitiem tūkstošu izcilu skolotāju un psihologu strādā pie modernām izglītības programmām. Galarezultātā ir jābūt bērniem, kuri spēj novērtēt skaistumu, aizsargāt pasauli un tajā pašā laikā iegūt nenoliedzamu instrumentu un zināšanu kopumu, lai to sasniegtu.
Kādreiz cilvēki, lai apturētu karus, radīja nacionālās valstis. Ideja nešķita slikta, bet tā arī neizdevās. Sadalīšanās draugos un ienaidniekos vienmēr beidzas ar kautiņu. Globālais miers pašreizējās elites skatījumā arī ir izgāzies, jo, lai to panāktu, viņi dzēš indivīda robežas, un tas nav iespējams kaut vai tāpēc, ka būs fiziski jāiznīcina vairāki miljoni spējīgāko un kaislīgi cilvēki, kamēr citi vienkārši pārtrauks vairoties, un mēs atkal nonāksim līdz izmiršanai.
Šodien mēs esam attīstījušies līdz situācijai, kad globalizācija ir nepieciešama, bet tradicionālo kultūru ietvaros. Mums ir jāpārtrauc situācijas eskalācija. Sabiedrībā ir jārada sadarbības atmosfēra. Ja jūs nekoncentrējaties uz atšķirībām, jūs varat pastāvēt plecu pie pleca ar dažādu kultūru cilvēkiem. Tas ir absolūti reāls, piemērs ir lielākā valsts, kāda jebkad pastāvējusi, Padomju Savienība.
Tagad globālisti ar savām rokām ceļ komunismu planētas mērogā, un es šajā plānā esmu veicis tikai nelielas korekcijas jauna tipa cilvēku izglītošanas veidā. Viņi vēlas izveidot digitālu koncentrācijas nometni ar cilvēka funkcijām, kur viss eksistē virtuālajā telpā, izmantojot informatīvās indoktrinācijas metodi cilvēkam, izveido attēlu un “Zombieland” ir gatavs. Pandēmijas un neseno karu laikā es pārliecinājos, ka šī ir ļoti reāla tehnoloģija. Pievienojiet tam meta-visuma attīstību, un viņi gūs panākumus. Un es viņiem sagādāšu pārsteigumu, ko viņi būs spiesti pieņemt, jo evolūcijas procesi ir neatgriezeniski, cilvēki nav mūžīgi, un vienu paaudzi nomaina cita. Man vienkārši nav pietiekami daudz laika, lai procesu novestu līdz punktam, no kura neatgriežas.
— Kāpēc jūs domājat, ka viņi ceļ komunismu, nevis fašismu vai kastu sabiedrību?
"Ak, viņi noteikti domā, ka viņi būvē kaut ko citu," Stokker nopūtās, "Viņi, iespējams, vēlētos samazināt iedzīvotāju skaitu līdz apmēram pieciem miljardiem un piespiest pārējos kastās, kuru pāreja nav iespējama." Vesels ģenētiskais institūts strādā, lai atrisinātu šo problēmu. Bet Kārlis Markss arī teica: "Komunisms ir kapitālisma radīta sociālā spēka darbības rezultāts." Jūs droši vien nezināt, kas tas ir, bet savulaik viņš pilnībā aprakstīja visas kapitālisma attīstības fāzes un jaunas sociālās sistēmas attīstības evolūcijas mehānismu. Tātad viss notiek pēc plāna:
Pirmkārt, pateicoties pandēmijai un kariem, tie likvidēja nevajadzīgo rūpniecību, samazināja patēriņu un nostiprināja pārnacionālo struktūru monopolu visās stratēģiskajās nozarēs. Tad ar digitālās valūtas palīdzību tika izņemta nauda kā vērtības un uzkrāšanas mēraukla, finanšu sektors sabruka ar akciju tirgus krahu, un cilvēkiem tika dota pilnīga brīvība izvēlēties, kas viņi vēlas būt — kas jums ir komunisms? Lai to nosauktu par fašismu, ir jābūt attīstītam finanšu sektoram, bet viņi likvidē banku sistēmu. Lai to nosauktu par nacismu, ir vajadzīga valsts un nācija, tās dzēš politiskās un ekonomiskās robežas, un nav iespējams izveidot vienu planētu nāciju.
Tāpēc viņu jaunajai sociālajai sistēmai būs piemērots vecais franču sauklis: "Brīvība, vienlīdzība, brālība!" Brīvība izvēlēties no piedāvātā, vienlīdzība nabadzībā un brālība, iesaistoties piedāvātajā doktrīnā.
Es ierosinu komunismu tā pašreizējā izpausmē, ko savulaik detalizēti aprakstīja Ļeņins un iemūžināja saukli: "No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām."
Ekonomiskajā sfērā, lai pārietu uz jauna veidojuma sabiedrību, viņi visu darīs paši, bet mans uzdevums ir visus ģenētiskos eksperimentus virzīt sabiedrības labā: cīņai ar vēzi, novecošanās bremzēšanai, svara regulēšanai, meklējot nemirstības gēnu utt., nevis iejaukšanos cilvēka dabā kā tādā. Vecs cilvēks mums derēs, bet vajag viņu izglītot jaunā veidā. Pagājušā gadsimta komunisti teica: "Būvējiet skolas, un jums nebūs jāuztur cietumi." Un tie nedomāja ēkas. Tad tas neizdevās, tas bija viltus sākums. Mums jāmēģina vēlreiz.
Mēs esam ienirt jaunā informācijas pasaulē. Neviens īsti nezina, kas ir patiesība, kas ir realitāte un kādā attīstības stadijā mēs atrodamies. Mūsdienu sabiedrības degradācija ir sasniegusi tādas robežas, ka man pat nav jāpūlas nākt klajā ar nākamo ziņu dienaskārtību. Informācijas likumi ir tādi, ka nevajag 100 % ticību visam, pietiek pārliecināt 20 %, pamazām viņiem pievienosies vēl 40 %, 20 % paliks bezizejā, un 20 % neticēs, bet viņi neko nevarēs darīt lietas labā. Tā mēs dzīvojam informācijas sabiedrībā. Vienīgais veids, kā izkļūt no degradācijas un analfabētisma tvertnes, ir audzināt gudrus, ļoti morālus bērnus.
— Bet tu viņiem atņem ģimeni!?
— Jā, zināmā mērā. Tas ir mans maksājums par manu iejaukšanos "vareno spēku" plānos. Viņu doktrīnā ģimene ir jāiznīcina, es cenšos, cik